Nesen es dzirdēju frāzi, ko no klientiem esmu dzirdējis neskaitāmas reizes: „Mēs pieņemam darbā tikai senior izstrādātājus.“
No pirmā acu uzmetiena tā izklausās pēc veiksmes stratēģijas – kāpēc gan nevēlēties komandu, kas pilna ar pieredzējušiem, augstu sniegumu uzrādošiem čempioniem? Bet man tā vienmēr šķitusi greznuma izvēle, nevis nepieciešamība. Un vairumā gadījumu tā ir dārga kļūda.
Tikai senior komandu cena: pārmaksa par rutīnas darbu
Programmatūras izstrādes realitāte ir tāda, ka ne visiem uzdevumiem vajadzīga elites līmeņa kompetence. Vienmēr ir ievērojams darba apjoms, ko nozarē dēvē par „smagā un sviedru darba veikšanu.“
Tie ir atkārtoti, rutīnas uzdevumi—nelielu kļūdu labošana, standarta koda rakstīšana, dokumentācijas uzturēšana—kas, lai gan nepieciešami, neprasa labi apmaksāta senior izstrādātāja meistarību. Vēl ļaunāk, senior speciālistiem šādi uzdevumi ir garlaicīgi, demotivējoši un neapmierinoši. Tie aizņem tikpat ilgu laiku kā junior speciālistam, bet par daudz augstāku cenu.
Bez algām, tikai senior izstrādātāju pieņemšana rada arī papildu slēptas izmaksas:
- Zaudēto iespēju izmaksas: Senior speciālists, kas tērē laiku ikdienišķiem uzdevumiem, nevar pievērsties augstas ietekmes arhitektūrai, mentorēšanai vai kritisku problēmu risināšanai, kas varētu radīt reālu inovāciju.
- Izdegšana un mainība: Senior speciālisti var justies nenovērtēti, ja tiem piešķir atkārtotu darbu, kas izraisa atsvešinātību, vilšanos un galu galā dārgu darbinieku mainības ciklu.
- Samazināta mērogojamība: Tikai senior izstrādātāju komanda var ierobežot uzņēmuma spēju efektīvi augt. Jaunuzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem bieži vajadzīgs dažādu pieredzes līmeņu sajaukums, lai tiktu galā ar lielu dažādas sarežģītības uzdevumu apjomu.
- Personāla atlases sašaurinājumi: Senior izstrādātāju atrašana un pieņemšana ir ievērojami grūtāka un prasa vairāk laika nekā vidējā līmeņa vai junior izstrādātāju pieņemšana. Tas palēnina izaugsmi un ietekmē projektu termiņus.
- Budžeta ierobežojumi: Uzņēmumiem ar ierobežotu budžetu var izrādīties, ka tikai senior komandas pieņemšana nozīmē kompromisus citos svarīgos ieguldījumos—vai tā būtu labāka infrastruktūra, pētniecība un attīstība (R&D) vai mārketinga pasākumi, kas varētu virzīt uzņēmumu uz priekšu.
Ja tiek pieņemti darbā tikai senior speciālisti, būtībā tiek dedzināta nauda uzdevumiem, ko līdzsvarota komanda varētu paveikt daudz efektīvāk.
Kāpēc līdzsvarotas komandas pārspēj superzvaigžņu komandas
Man vienmēr ir paticis sports – ne tikai kā spēles baudīšana, bet arī kā dziļāka cieņa pret vadību, līderību un komandas darbu. Sporta komandas ir viena no labāk darbojošajām cilvēku grupām pasaulē. Tās velta milzīgus resursus ķīmijas pilnveidošanai, lomu optimizēšanai un spēlētāju izaugsmes veicināšanai, lai izveidotu labi līdzsvarotu komandu. Mani valdzina vērot, kā komanda attīstās, kā spēlētāji atbalsta cits citu un kā treneri veido dinamiku. Tā ir zinātne, no kuras izstrādes komandas var daudz mācīties.
Tas noved pie vēl kāda svarīga punkta: komandas ķīmija ir svarīgāka par individuālo spožumu. Ja sporta komandas ko ir iemācījušas, tad to, ka superzvaigžņu kopums negarantē panākumus.
Mācības no sporta: komandas līdzsvars uzvar čempionātos
Viens no aizraujošākajiem sporta komandu aspektiem ir to nerimstošā tiekšanās pēc līdzsvara un sinerģijas. Tās rūpīgi veido savus sastāvus, nodrošinot pieredzes, prasmju un pielāgošanās spējas sajaukumu, lai maksimizētu sniegumu. Katra loma, sākot no zvaigžņu spēlētājiem līdz lomu spēlētājiem, tiek rūpīgi apsvērta, lai radītu uzvarošu formulu. Tās iegulda miljonus (vai miljardus), lai atrastu pareizo ķīmiju starp līderību, prasmēm, pieredzi un jauniešu attīstību. Tām ir zinātnieki, terapeiti un stratēģi, kas izdomā, kā maksimizēt komandas sniegumu—nevis sakraujot kopā superzvaigznes, bet veidojot līdzsvaru.
Vēsture ir pilna ar piemēriem, kad ar superzvaigznēm piepildītas komandas cieta neveiksmi:
- 2003.-04. gada Los Angeles Lakers (Kobe, Shaq, Malone, Payton—pārāk daudz lielu ego, nekādas ķīmijas).
- 2022. gada Brooklyn Nets (Durant, Harden, Irving—talantu pārbagātība, bet disfunkcija).
- 2003.-04. gada Real Madrid Galácticos (Zidane, Ronaldo, Beckham, Figo—spožs, bet nekonsekvents).
Pretstatā tam ir komandas, kas veidotas uz līdzsvara un sinerģijas, piemēram:
- RFS (Rīgas Futbola skola) (lieliska organizācija no augšas līdz apakšai, saprātīgs ģenerālmenedžeris, strukturēta un disciplinēta spēle).
- San Antonio Spurs (pamatprincipi pāri efektiem).
- Grieķija Euro 2004 (komandas interešu prioritāte).
- Mitteldeutscher BC 2025. gadā (izcils treneris no Latvijas, strukturēta un disciplinēta spēle).
Visu veiksmīgo līdzsvaroto komandu raksturīga iezīme ir lieliskas organizācijas, vizionāra trenera vai abu klātbūtne. Šie elementi veido panākumu pamatu. Labi strukturēta organizācija nosaka pamatus, bet izcils treneris precīzi noregulē dinamiku, nodrošinot, ka dažādi prasmju līmeņi, personības un lomas viena otru papildina. Kopā tie rada sistēmu, kas individuālo talantu pārveido par saliedētu un augsta snieguma vienību. Tāpēc paļaušanās tikai uz senior speciālistiem, lai cik prasmīgi tie būtu, negarantē panākumus. Bez dažādu pieredzes līmeņu, mentorēšanas un pielāgošanās spējas sajaukuma komandām draud stagnācija, izaugsmes trūkums un iekšēja konkurence sadarbības vietā. Veiksmīgākās komandas gan sportā, gan izstrādē pieņem līdzsvaru, izmantojot pieredzējušu veterānu stiprās puses un vienlaikus audzinot jaunos talantus. Šī dinamika rada noturību, ilgtspēju un ilgtermiņa panākumus, ko tikai senior komanda vienkārši nespēj sasniegt.
Izstrādes komandām tas nozīmē, ka CTO vai izstrādes vadītājam vai pat uzņēmuma CEO jādarbojas kā ģenerālmenedžerim, rūpīgi veidojot komandas ar senior, vidējā līmeņa un junior speciālistu sajaukumu.
Izaicinājums pret pieredzi: izstrādātāju iesaistes uzturēšana
Bez izmaksām un komandas līdzsvara ir vēl viens svarīgs arguments: izaicinājuma un pieredzes attiecība.
Nesen es noklausījos interviju ar veiksmīgas e-komercijas aģentūras CEO. Viņš atzina, ka uzņēmumam ir „junior dominējoša“ uzņēmuma reputācija, un viņš ar to lepojas. Kāpēc? Tāpēc, ka Magento izstrāde ir salīdzinoši vienkārša, un daudzi uzdevumi vienkārši ir pārāk elementāri senior izstrādātājiem.
Tas noved pie divām galvenajām mācīšanās teorijām, kuras jāizprot ikvienam CTO:
1. Tuvākās attīstības zona (Zone of Proximal Development, ZPD)
Šis princips norāda, ka cilvēki mācās vislabāk, kad uzdevumi ir ne pārāk viegli, ne pārāk grūti, bet tieši tik izaicinoši, ka tos var paveikt ar zināmu piepūli vai vadību.
2. Plūsmas teorija
Šis jēdziens nosaka, ka cilvēki ir visvairāk iesaistīti, kad viņu prasmes atbilst uzdevuma grūtībai. Ja uzdevums ir pārāk viegls, kļūst garlaicīgi. Ja pārāk grūts, rodas vilšanās.
Tas pats attiecas uz sportu. Ja tenisu spēlē pret savu māsu (pieņemot, ka tā nav Serena Williams), vienu vai divas reizes var viņu izklaidēt, bet trešajā mačā jau tiks meklēts jebkāds attaisnojums, lai nespēlētu. Tas vienkārši nav interesanti.
Izstrādē, ja senior speciālistiem pastāvīgi piešķir vienmuļus uzdevumus, tie aizies. Tāpat, ja junior speciālisti tiek iemesti augstu likmju projektos bez atbalsta, arī tie aizies.
Pareiza pieredzes un izaicinājuma sajaukuma atrašana ir būtiska ilgtermiņa komandas noturēšanai.
Atziņa CTO: veidot jauktā vecuma komandas
Ja CEO, CTO vai izstrādes vadītājs vēlas veidot komandu, kas pastāv un darbojas, jāapsver šie trīs pamatelementi:
1. Izmaksu efektivitāte: Nevajag maksāt senior algas par uzdevumiem, ko vidējā līmeņa un junior speciālisti var paveikt tikpat labi.
2. Komandas ķīmija: Jāpaskatās uz čempionātus uzvarējušām sporta komandām – līdzsvarotas komandas gandrīz vienmēr pārspēj superzvaigžņu komandas.
3. Iesaiste un izaugsme: Izstrādātāju uzdevumi jāsaskaņo ar viņu prasmju līmeni un izaicinājumu panesamību, lai uzturētu motivāciju un noturēšanu.
Kad īstie cilvēki ir īstajās vietās, rezultāti ir pavisam citādi.
Komanda, kas veidota uz prasmju, pieredzes un skatījumu daudzveidības, ir patiesā uzvarošā formula. Nevis tikai senior speciālistu komanda, bet komanda, kas aug kopā.
Biežāk uzdotie jautājumi
Kāpēc „tikai senior“ speciālistu pieņemšana parasti ir slikts lēmums?
Lielākajai daļai inženieru komandu vajadzīgs dažādu kognitīvo slodžu sajaukums – daļa darba ir patiesi sarežģīta, liela daļa ir rutīna. Senior algu maksāšana par rutīnas darbu ir dārgākais veids, kā izpildīt neizpildīto uzdevumu uzkrājumu, un ātrākais veids, kā zaudēt senior speciālistus garlaicības dēļ.
Vai superzvaigžņu komandas nepiegādā ātrāk?
Īstermiņā dažkārt. Ilgtermiņā jauktas komandas pārspēj superzvaigžņu komandas ātruma un morāles ziņā. Superzvaigznēm bez īsta izaicinājuma kļūst garlaicīgi, junior speciālisti ienes svaigus skatījumus, bet vidējā līmeņa speciālisti nes piegādes svaru.
Kā noturēt senior inženierus iesaistītus?
Ar reāliem inženiertehniskiem lēmumiem. Arhitektūras izvēlēm, neskaidriem dizaina kompromisiem, sarežģītām veiktspējas problēmām. Ja senior speciālisti galvenokārt raksta standarta kodu, viņi aizies – parasti uz mazāku uzņēmumu, kas piedāvā grūtāku darbu.
Published · Updated · Last reviewed
Autors: Girts Ledins



