Ir 2026. gads, un IT jomā ir tik daudz darba iespēju: programmēšana, programmatūras izstrāde, testēšana, datu analīze, dizains, kiberdrošība un citas.
Ja prasmes ir, kas tad varētu traucēt?
Vispārīgi runājot, tās ir prasmes un pieredze.
Kad ar prasmēm nepietiek
Pieņemsim, ka prasmes ir, bet darbu atrast vienkārši neizdodas. Tiek sūtīti pieteikumi, un atbildē ir atteikumi vai pat klusēšana. Tas ir nepatīkami. Es to esmu piedzīvojis, tāpat kā neskaitāmi citi izstrādātāji. Nav jāsatraucas, šeit tiks aplūkots, kas notiek un kā tikt pie durvju sliekšņa.
Kāpēc uzņēmumi vienmēr noraida junior izstrādātājus un uzreiz pāriet pie „Mums vajag senior izstrādātāju“?
Iemeslu ir vairāki. Pirmkārt, tā ir pieredze – kāds pārsteigums, es zinu, taču…
Uzņēmumiem jārūpējas par vairākām lietām, piemēram, projektu termiņiem: neviens nevēlas gaidīt papildu nedēļu, mēnesi vai ilgāk, lai saņemtu to, par ko samaksājis, vai ne?
Klientu apmierinātība – tā nes to saldo naudu, tāpēc jādara viss iespējamais, lai sniegtu labu pakalpojumu vai produktu, kam nepieciešama noteikta kvalitāte. Jau šie iemesli vien lielā mērā izskaidro, kāpēc darbu ir grūti dabūt.
„Nav pieredzes“ apļa pārraušana
Kā tad iegūt darba pieredzi, ja pat darbu nevar dabūt? Tas nav tik drūmi, kā šķiet. Vispirms, neatlaidība ir lieliska prasme, ko attīstīt. Ja pieci pieteikumi tiek nosūtīti pieciem uzņēmumiem un tad tiek gaidīts, ir iespēja, ka izdosies, bet ja nē?
Vienkārši – jānosūta pēc iespējas vairāk pieteikumu dienā, lai palielinātu izredzes. Der ņemt mani par piemēru. Kā junior ar NULLES pieredzi reālā IT uzņēmumā, tikai ar saviem projektiem, es dabūju darbu, sūtot pieteikumus uz katru pieejamo vakanci. Portfolio var nebūt tapis darbā uzņēmumā, bet sastāvēt no lietām, kas veidotas sev vai mācību nolūkos. Tas joprojām parāda, ko cilvēks spēj un ka patiešām saprot, ko dara. Jo vairāk to ir, jo lielākas šķitīs zināšanas.
Ja es būtu nosūtījis apmēram 15 pieteikumus un apstājies, jo nesaņēmu pat atbildi, es nekad nebūtu dabūjis darbu. Bez manis ir vēl 1000 citu izstrādātāju, pieredzējušu un junior, kas mēģina to pašu. Tāpēc jo plašāku lauku aptver, tā sakot, jo lielāka veiksmes iespēja.
Es gandrīz katru dienu sēdēju pie sava vecā, putekļainā klēpjdatora un meklēju ar IT saistītu darbu, pat tādu, uz kuru nevēlējos īpaši pieteikties. Katru dienu es pieteicos vismaz 25 darbiem. Ja darba sludinājumus atrast neizdevās, es pieteicos vēlreiz uz tiem, kuriem jau biju sūtījis pieteikumu, bet citiem rakstīju e-pastu, jautājot, vai viņu pusē ir kādi jaunumi. Ja atbilde bija noraidoša, es lūdzu nelielu atsauksmi – kas manā pieteikumā neatbilda. Varbūt ir kaut kas, pie kā strādāt un pieteikties nākamreiz. Šāda pieeja arī parāda darba devējam, ka pastāv liela interese par viņiem, un varbūt ir vērts vismaz sarīkot interviju.
Darba prasību pārvērtēšana
Var šķist, ka nav daudz darbu, uz kuriem pieteikties. Lielākajā daļā darba sludinājumu tiek prasīta divu gadu pieredze un visdažādākās prasmes, kuru var arī nebūt. Ko tad darīt?
Lieta tāda. Ne katrs uzņēmums atrod savu ideālo kandidātu, dažkārt tiem nākas nokāpt no augstā zirga un pieņemt kādu, kas atbilst tikai daļēji. Tas nozīmē, ka pat tad, ja kandidāts neatbilst prasībām, pieteikties vajadzētu bez vilcināšanās.
Dažas sludinājumu platformas uzņēmumiem par vakances publicēšanu prasa diezgan lielas summas, tāpēc tie var ievietot tikai vienu sludinājumu, kas aptver visu, ko patiesībā vajag.
Dažkārt šādus sludinājumus veido HR darbinieki, kuri var nezināt, kāda ir saprātīga prasība konkrētai izstrādātāja vakancei, tāpēc ieraksta to, ko zina vai kas tiem likts, un vēl papildus. Tas bieži noved pie plaši ieplestām acīm un žoklim, kas krīt, lasot prasību sarakstu, kas var iebiedēt gan jaunus, gan pat senior izstrādātājus. Tomēr tam nekad nevajadzētu atturēt no pieteikuma nosūtīšanas vienreiz, divreiz vai vēl vairāk. Kas, ja uzņēmumam vienkārši nebija laika resursu izveidot vairākus sludinājumus, no kuriem viens varētu būt lieliski piemērots?
Ir daudz izstrādātāju, kas nosūtīja pieteikumu uzņēmumam, kura norādītās prasības neatbilda viņu prasmju kopumam, bet darbu tomēr dabūja vai dabūja nedaudz citu, kas viņiem piemērotāks. Godīgi sakot, nekas netiek zaudēts, vismaz vienreiz pieteikoties uz katru redzēto darba sludinājumu.
Vienkārši sakot, sliktākajā gadījumā atbilde ir „nē“ vai klusēšana. Labākajā gadījumā uzņēmums sazinās, lai uzaicinātu uz darba interviju, iepazītu kandidātu un redzētu, vai spēj atrast tam piemērotu vietu uzņēmumā.
Patiesībā tā es dabūju savu pirmo darbu IT jomā. Es pieteicos uz tik daudziem IT piedāvājumiem, ka, kad beidzot sāku saņemt vairākus uzaicinājumus uz intervijām vienlaikus, man nebija ne mazākās atmiņas, ka esmu pieteicies šajā uzņēmumā. Tomēr es pieņēmu visas intervijas. Tā tiek pie durvju sliekšņa. Jānonāk intervijā, jāpastāsta, ko var, ko ir paveikts, un, ja tiešām vajag noteiktas prasmes, tās vienmēr var apgūt pirms darba sākuma.
Nobeiguma domas: kā tikt pie durvju sliekšņa
Tāpēc nevajag krist izmisumā no iebiedējošām prasībām un darba sludinājumu trūkuma – jābūt elastīgam un, galvenais, neatlaidīgam, jo agrāk vai vēlāk tas ATMAKSĀSIES. Vienmēr jātur galva augstu un jāizmanto iespēja. Jāpadara sevi pēc iespējas redzamāku.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai 2026. gadā joprojām nepieciešams datorzinātņu grāds?
Nē. „Nepieciešams“ nav īstais vārds – dažkārt noderīgs. Pieņemšanas vadītāji patiesībā vērtē darba pierādījumus (pabeigtus projektus, ieguldījumu reālās koda bāzēs, portfolio, kas parāda spriešanas spējas). Grāds atver durvis lielos uzņēmumos, portfolio – visur citur.
Vai vajadzētu apmeklēt bootcamp kursus?
Ja to uztver kā ceļa sākumu, nevis beigas, tad jā. Bootcamp kursi, kas darbojas, nodrošina reālus projektus un absolventu tīklu. Tie, kas nedarbojas, pārdod sertifikātus un aiziet. Izvēle jāveic rūpīgi, un pēc tam jāieplāno vēl seši līdz divpadsmit mēneši patstāvīga darba.
Kuras iesācēju lomas ir visnepietiekamāk apsvērtas?
Atbalsta inženierija, QA / automatizācija un DevOps. Tās ļauj tikt uzņēmumā, saskarties ar produkcijas sistēmām un, ieguldot darbu, nonākt uz skaidra ceļa uz senior inženierijas pozīcijām. Tās ir arī mazāk pārpildītas nekā „junior developer“ sludinājumi.
Published · Updated · Last reviewed

Autors: Aldis Gailis


